Raksts no Bibliotēkas Pasaule, Nr.24 (01.02.2003)

NOVADPĒTNIECĪBAS VADLĪNIJAS DAUGAVPILS RAJONA BIBLIOTĒKĀS

periodika.lv

Daugavpils rajona iedzīvotājus apkalpo 34 pašvaldību bibliotēkas: 2 pilsētu bibliotēkas, 1 pilsētas bērnu bibliotēka un 31 pagasta bibliotēka.

Daugavpils rajona kultūrvēsturiskais raksturojums

Daugavpils rajons atrodas Latvijas dienvidaustrumu daļā. Dažādu tautu mijiedarbība, sadarbība un arī vēsturiskie konflikti gadsimtu gaitā ir ietekmējuši rajona ekonomisko un kultūras attīstību. Visu rajonu šķērso Latvijas likteņupe Daugava, kas sadala teritoriju divās daļās ar atšķirīgu vēsturisko, politisko un etnogrāfisko attīstību.

Daugavas kreisajā krastā atrodas Augšzeme jeb Sēlija, bet labajā – Latgale. Mūsu priekšteči un laikabiedri vienmēr centušies savā dzimtajā vietā veidot sakoptu vidi un bagātu garīgo dzīvi, veicināt kultūru un rūpēties par sabiedrības sociālajām un garīgajām vajadzībām.

Visos laikos ir bijuši progresīvi cilvēki – gan vietējie, gan cittautieši –, kuri nesuši kultūru tautā un radījuši paliekošas vērtības. Izcilu novadnieku piemiņas saglabāšanā nozīmīgu darbu veic rajona bibliotekāri sadarbībā ar skolām, muzejiem un citām iestādēm.

Novadpētniecības pamatvirzieni

Daugavpils rajona bibliotēku novadpētniecības darba galvenie virzieni ir:

  • veidot novadpētniecības krājumu kā bibliotēkas krājuma sastāvdaļu;

  • izzināt savu novadu, vākt un apkopot jaunus novadpētniecības materiālus;

  • veicināt lauku tūrisma maršrutu izveidi, piedāvājot bibliotēkās pieejamos novadpētniecības materiālus;

  • nodrošināt pieeju informācijai par novadu arī citās datubāzēs, izmantojot tradicionālās un elektroniskās meklēšanas sistēmas.

Novadpētniecības materiālu apkopošana

Rajona bibliotēkās tiek apkopoti materiāli mapēs un albumos par pagastu vēsturi, ievērojamiem novadniekiem, nozīmīgiem notikumiem, tūrisma maršrutiem, iedzīvotāju atmiņām, kā arī audiovizuālie materiāli.

Īpaši populāras ir tematiskās mapes par muižām, pilīm, baznīcām, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, rakstniekiem, māksliniekiem u.c.

Lauku tūrisma maršruti

No 2001. gada janvāra līdz maijam Daugavpils rajonā notika konkurss “Par labāko pagasta vai pilsētas kultūrvēsturisko tūrisma maršrutu”, kurā piedalījās visas rajona pašvaldības, kultūras un izglītības iestādes.

Maršrutu izveidē plaši tika izmantoti bibliotēkās uzkrātie novadpētniecības materiāli. Pašvaldības pētīja novada vēsturi, sakārtoja vidi un izveidoja tūrisma objektus. Darbā aktīvi iesaistījās skolas, bibliotēkas, tautas nami un vietējie iedzīvotāji.

Kā piemēri minami:

  • Bebrenes taka,

  • Emīlijas Plāteres taka Līksnā,

  • Maļinovas pagasta kultūrvēsturiskais maršruts ar septiņiem nozīmīgiem objektiem,

  • Salienas pagasta maršruti “Ceļojums no Salienas uz Červonku”, “Upe mana upīte”, “Poļguļankas upe”.

Novadnieku personību izpēte

Bibliotēkās apkopoti materiāli par daudziem ievērojamiem novadniekiem, tostarp:

  • rakstnieku Jāzepu Osmani,

  • aktieri Jāni Reini,

  • dzejnieci Anitu Liepu,

  • rakstnieci Helmu Hansoni,

  • profesoru Heinrihu Strodi,

  • selekcionāru un dzejnieku Paulu Sukatnieku,

  • zinātnieku Viktoru Ivbuli,

  • vēsturnieku Albertu Sarkani,

  • mākslinieci Valentīnu Zeili,

  • ornitologu un bērnu grāmatu autoru Kārli Griguli,

  • dzejnieku Jāni Raini u.c.

Nīcgales pagasta pieredze

Nīcgales pagasta bibliotēkā novadpētniecības krājums papildināts ar materiāliem par senvēsturi, Jersikas valsti, Daugavu un Avsejevas muižu. Īpaši nozīmīgs ir nīcgalietes Emmas Daubures dāvinājums.

Bibliotēkā notika arī barikāžu desmitgadei veltīts pasākums “Mans ir šis laiks, mans laiks”, kurā bijušie barikāžu dalībnieki tikās ar skolēniem. Nozīmīgs darbs tiek veikts arī Nīcgales katoļu draudzes vēstures izpētē.

Sadarbība ar muzejiem un kultūras iestādēm

Rajona bibliotēkas aktīvi sadarbojas ar muzejiem. Naujenes novadpētniecības muzejs izveidots, balstoties uz bibliotēkas savāktajiem materiāliem, kas vēlāk izdoti grāmatā “Naujenes pagasts”.

Ilūkstē nozīmīgākais 2001. gada notikums bija II Sēļu kongress, kuram bibliotēkas gatavojās, papildinot krājumus un rīkojot tematiskas izstādes.

Izglītojošie pasākumi un semināri

Vadības un informācijas centrs organizēja seminārus par novadpētniecību, konsultācijas kartotēku veidošanā un praktikumus. Bibliotekāri piedalījās arī kursos pašvaldību apmācības centrā, kur viena no tēmām bija novadpētniecība bibliotēkā.

Noslēgumā

Mūsdienu informācijas tehnoloģijas sniedz jaunas iespējas novadpētniecības attīstībai, veidojot datubāzes un nodrošinot plašu pieeju informācijai. Šādas iespējas jau īstenotas Naujenes tautas un Šēderes pagasta bibliotēkās.

Ir pamats cerēt, ka iesāktais darbs rajona dabas un kultūrvēsturiskās vides izpētē un saglabāšanā bagātinās sabiedrību un būs nozīmīgs mantojums nākamajām paaudzēm.

Latgales Centrālās bibliotēkas
Vadības un informācijas centra vadītāja
Helēna Firsova

Foto: Inta Sallinene

Bebrenes bibliotēkas vadītāja Emma Malahovska uzņem konferences dalībniekus bibliotēkā.

Komentāri

Ierakstīt komentāru